|
Divas dienas uz kefīra un sausiņiem -- pašam par sevi tas nav ne vainas, ja nebūtu vēl tas, kāpēc šāda diēta. Kefīrs galu galā man garšo; ar ko Streips visvairāk palicis atmiņā ir tieši ar viņa kefīra noliegumu. Kokakolists nelaimīgais.
Ar zināmu depresiju gan domāju, vai vispār kādreiz vēl izdosies sajusties normāli, tas ir, tā, lai būtu cik necik enerģijas un dzīvesprieka un visa dzīve nešķistu vienkārši tāda bezjēdzīga, vājprātā nogurdinoša ņemtne; visi tie darbi un pienākumi -- tas, ka patlaban es viņus nedaru, nepalīdz, drīzāk iedzen lielākā stresā. Bet darīt savukārt ir iekšēja pretestība, no sērijas "a kam man to īstenībā nafig vajag?". Nu, jūs jau zināt. Viss diemžēl ir prātā, citādi jau nebūtu grūti iedzert kādu fenopromosupercenubarbitolu un patiesi līksmi smaidīt visiem pretimnācējiem. |