| Par empātiju un tās apjomu | 17:07 |
|---|
|
Man žēl šo cilvēku, bet tai pat laikā, redzot ziņas, neviļus pieķeru sevi arī pie zināmas atsvešinātības sajūtas. Un tas liek man justies vainīgam. Rodas iespaids, ka mēdiji, gadu desmitiem arvien vizuālāk un eksplicītāk stāstot mums par plūdiem Bangladešā, kariem Tuvajos Austrumos un taifūniem Amerikā, ir radījuši sajūtu, ka jebkas, kas notiek ekrānā -- kas nenotiek ar mani pašu, -- notiek sazin kur over the hills and far far away. |
|
|