|
Vienā ziņā jāpiekrīt: skandāls kultūras jomā tieši pirms budžeta pieņemšanas būs nopietns trieciens visiem, kuriem ir sakars ar kultūras valsts naudām.
Sliktākajā gadījumā tiks mainīta ministre, pie budžeta cīņām tas tipiski ir diezgan liels mīnuss -- jaunais ministrs murmulē par nepieciešamību iepazīties ar situāciju un vilciens tikmēr aiziet citu budžeta sadaļu virzienā.
Te pat nav runa par to vai Grende ir padumja, ka pacēla rociņu pret Žagaru, kura aizmugure ir tāda, ka nekur plašsaziņas līdzekļos alternatīvi viedokļi par notiekošo (pat ne Žagaru kritizējoši, bet vienkārši neitrāli, eg. "Laiks kultūrai") netiek atspoguļoti.
Te runa ir par to, ka skandāls ir nelaikā un nemākulīgs, nav svarīgi vai viņa par kaut ko aizsvilās pati, vai viņu uz kaut ko izprovocēja -- var jau bīdīt sazvērestības teorijas par to, vai tās ir kādas Vienotības pirmsbudžeta cīņas, bet tas nav būtiski.
Fakts ir tāds, ka šobrīd (a) parādīt kultūras jomas puvumus nozīmē tai skaitā vājināt pozīcijas budžeta sadalē (nerunājot nemaz par Eiropas kultūras galvaspilsētu) -- un tā viennozīmīgi ir Grendes kļūda, (b) likt ministrei atkāpties īstermiņā nozīmē to pašu -- kas ir petīciju par atkāpšanos un iže s ņimi autoru, vai nu kļūda vai neinterese (vai tieši otrādi - prointerese). |