Vienīgais, kas man liek saltos sviedros pamosties naktī (atskaitot hipoglikēmiju), ir pussapnis, kurā es atklāju, ka esmu zaudējis humora izjūtu. Nekad tā arī neesmu sapratis, vai esmu no tā pamodies.
Kā mēdza teikt mana literārā vecmāmiņa: Nesteidzies, mans bērns, nesteidzies, mans bērns! Veca grezele tu kļūsi pietiekami ātri!