|
Mani sāk viegli tracināt pie mums nopērkamās lētās ķīniešu elektroniskās rotaļlietas. Lielākajā daļā gadījumu tādas T saņem dāvanā no mīļajiem radiem. Tas, protams, ir ļoti jauki, bet jāsaka, ka tās spēj funkcionēt labākajā gadījumā pusstundu un ļoti atgādina padomju laika izstrādājumus, ar vienīgo pozitīvo atšķirību, ka tās bieži vien izskatās pievilcīgāk.
Ja vēl varam piedot (bet nepiedosim!) ķīniešiem, vai, precīzāk sakot, konkrēto izstrādājumu šeit ievedējiem to, ka viņu pārdotajai radiovadāmajai mašīnītei fiziski nav jaudas, lai tā spētu pabraukt pa paklāju, bet tikai pa gludu grīdu un arī to tā dara tik kusli, ka dažbrīd jāiestumj ar roku, tad kronis visam man patlaban šķiet ķīniešu ražojuma (aptuveni šāda) lampa.
Ko, varētu šķist, var ļaunu nodarīt lampai? Bet pusstundu pēc lietot sākšanas tā pārstāj iedegties. Attaisot vāku, secinām, ka "iekārta" ir primitīvisma kalngals, būtībā četri vadiņi, kas savieno bateriju nodalījumu ar lampiņas rozeti. Bet tas nekas, visi šie četri vadiņi ir pielodēti pie spailēm un viens no tiem no spailes ir nolūzis. Kāpēc? Minūte inspekcijas lika man sajūsmā nosēkties. Tāpēc, ka šī lampa strādā tā, ka bērns piespiež visu lampas korpusu, lai to iedegtu. Visas spailes ir tuvu piespiešanas punktiem. Un viena no spailēm ir brāķīgi piestiprināta nedaudz leņķī, līdz ar to, katru reizi uzspiežot, ir aptuveni 80% šanse uzspiest tieši uz lodējuma vietas, tādejādi to nobrucinot.
Šajā brīdī mani pārņēma miers un labsajūta. Ķīniešu pasaules kundzība? Draudi Eiropai un Amērikai? Don't make me laugh. Ja kāds vēlas norādīt, ka citās jomās ķīnieši ir daudz krutāki un priekš eksporta vispār viņiem der dajebkādi sūdi, tad atļausiet apšaubīt. Ķīnā gan neesmu bijis, bet viedoklis man ir. Un viedoklis ir tāds, ka nācija, kura labprāt ražo sūdu priekš citiem, pūst no apakšas. Varbūt arī no augšas, neņemos spriest.
Nopūtos un paņēmu lodāmuru. Vienīgais prieciņš, ka tādus vienkāršus sū** varu sataisīt pats. |
