|
Tā tomēr ir pilsēta vairāk savējiem, pat ja viņi acīs necieš tajā rādīties (kā paskaidroja mans namatēvs -- viņš centrā mēdzot būt reizi gadā).
Kartē minētais parasti ir DRUUUSKU citur. Dažas no metro līnijām ir īstenībā dzelzceļa līnijas zem zemes. Kāda starpība? A vot tāda -- tu cilvēks izkāp no busa, lai pārsēstos uz metro... un tad cirkulē pa apkārtējiem kvartāliem lielā sarkanbaltā M burta meklējumos - šurpu un turpu. Un beigās, kad pēc minūtēm 20 vieglā saulesdūriena eiforijā atmetis visam ar roku, taisies apmesties Piazza Euclides odnoimjonnajā kafejnīcā, tavu uzmanību beidzot piesaista tai blakus esošā necilā putekļainā loga diskrētā izkārtne: "Stazzione". Vienkārši un eleganti, romieši ir savas nācijas cienīgi.
Savukārt pats metro sit knipi pašpārliecināto tūristu un arī aizmāršīgāko vietējo pierēs, jo eskalatoru lenteri kustas drusku ātrāk par pakāpieniem. Rezultāts ir maigi smaidi visapkārt, kad kārtējais, kas ar elkoni atspiedies uz lentera, pamazām zaudē pēdējās stājas paliekas.
|