Sep. 23rd, 2021 | 07:44 am
Es to redzu kā teju ne galveno kristietības problēmu: vismaz tās laicīgajās izpausmēs tai šķiet krietni svarīgāk ticēt pasaules ĻAUNUMAM, ka tāds bļe visur ir un tam obligāti ir jākrata, nevis racionāli balstītos apsvērumos tiekties uz vispārējo labumu un cilvēces brālību, kam it kā būtu jābūt tās priekšrakstos. Paldies Covid-19, spilgts piemērs ir daudzu kristiešu tumsonīgā pretošanās vakcinācijai un citiem pretpandēmiskajiem pasākumiem (= kopīgajam labumam), sevišķi harismātu sektu vidū, kaut kāda iluzora ļaunuma (nepierādāmas ķirzaku sazvērestības, sātanisku farmaceitu vai tamlīdzīga absurda) vārdā. Tādā ziņā pandēmija brīnišķīgi izgaismo šo Jēzus mācības sekotāju farizejiskumu, jo bērnišķīga ticība tādam Ļaunumam (no teoideologu puses -- rafinēti polittehnoloģiska ienaidnieka postulēšana) neizbēgami dzemdē BAILES, un, nespējot tās pārvarēt, šis jencīšveidīgo aptaurētais kristietis grimst aizvien dziļāk paštaisnuma, divkosības un savtīguma purvā. Negribējās komentēt pie gnidrologa
