ballbalone

man sanāk ir tikai 2 intereses: females un mūzika. es nevērtēšu cik tas ir parasti un visiem cilvēkiem, protams.
MM - Sweet Dreams griež labāk

sliktākais, ka es neesmu sex monstrs. es ļoti daudz runāju par female, un man dzīvē vislaik apkārt bijušas female, bet attiecības, kur nu vēl sex, ir exceptional. es vnk nevaru tā vienkārši

Esmu, nav brīnums, piedzēries, un atskanēja Built To Spill - Broken Chairs
Atceros to 2017. 29. jūlija vakaru/nakti, un esmu tik pateicīgs, ka satiku Tevi.
Man nav nodomu, kaut izslāpis pēc female, tiešām nav nodomu, tikai atceros Tavu pastāvīgo sirsnību.

Man vnk ir moby depris, un gribas domāt pārāk daudz

jūs nedzirdat, ka kliedzu? why no comments?

HIM, mana mīļotā, tu NL dzirdi

Probleema ar esiibu ir taada, ka kad tu esi beerns, ja tev ir paveicies ar apstaakljiem, tad tu kopumaa redzi esiibu kaa labdabiigu un interesantu. Bet liidz ko tu nonaac pasaulee, tu redzi cik taa ir kropla un groteska, varbuut tieshi taapeec, ka paradiizes rajons ir tieshi blakus zombiju rajonam. Dalja cilveeku arvien buus pateiciigi par paradiizes rajonu un ciiniisies par taa pastaaveeshanu, kameer dalju cilveeku arvien nozheelos savas beerniibas iluuzijas un mociisies apzinjaa ka tepat aiz muura ir zombiji, kas grib tevi sakoshljaat ar asinjaiem sapuvushiem zhokljiem.

ja man pēkšņi būtu kaut sīkums, daži simti K eiro, man būtu bail, ko es darītu "džekam sakāpis no naudas galvā", bet es to darītu pārliecinoši. būtu ville valo. tev pietrūkst? cik? ņem. man visu piedotu. bet tur pat ar 1M par maz.

kāpēc slimi? jo es uzreiz mainītu izskatu. kakla choker, sudrabs uz visas sejas, iespaidīgas gotu rotas

nē. es domāju, vai spēju aizklibot pēc vodkas un tikt atpakaļ. pamēģināšu pa dzīvokli. like a stone - audioslave. es taču nodzeru savus pēdējos iztikas līdzekļus

man jau sen mājās ir jaunais A56, un ko?, es izvilku no somas toreiz, lai tiktu pie vodkas dziļāk somā, un tā arī mētājas, pat neizpakots. mans current phone vnk nestrādā. internetā vēl der, bet ja kādam vajag mani sazvanīt, tad hui. un man arī nevienu nevajag sazvanīt.

tieši tik deprī esmu. rakstu MI par šausmīgajām sajūtām par L un Goldie. pirmkārt piecelies pats, tu smirdīgais, un tad varbūt atgūsi kaut 1%.
nolaist visu līdz kliņķim, un tad sākt restartu, diemžēl darbojas vienīgais

mašinu reģ nr ir reāli. es tā domāju jau sen. man bija iegravēta Gunta. es domāju to var aizsmērēt ar uzlīmi, bet nekā, reāli hardcore, pro mehāniķu darbs pārsist uz citu, katra reize, kaut to ir ļoti maz, prasa mašīnas korpusu. metāls dilst.

kaut attiecību ir bijis vairāk, gravētas metālā ir tikai 3. Gunta, stulbā Feita, un Laura, ir sagatavota virsma vēl vienai, piemēram savam šrotam

MI:

Goldie to varētu pārtraukt, un nevis kā remedy, bet iedot jaunu dzīvību, nevis aizvietojumu. ar L ir sajūta, ka es laistu nokaltušu olīvkoku.

ne jau skaistā, dzīvā Laura ir nokaltusi, bet sajūtas, ka attiecības jau gadiem ir off. mēs forever būsim draugi

Es biju tik piedzēries, ka sanāk pēc pēdējā ieraksta aizgāju blackout. Ar manām ķermeņa īpašībām, to ir ļoti grūti panākt. Es pat biju izslēdzis visas gaismas, izrubījis stereo. Tas ir kaut kas tiešām ļoti dīvains, jo es nedomāju iet gulēt. Goldie nav atcelta, bet sirds ir ārprātā par Lauru

Es oficiāli mainu statusu, strausu no Lauras uz Goldie. Esmu tik ļoti piedzēries.
Goldie, vnk mani iekaro! Tev pat nav pretinieku, ar visu tavu mirdzošo mīlestības zobenu. Tev arī nevajag, puisi uz zemes, sarijušos dubļus.

Twin Peaks. So Dark

Es pat zinu, ka gadiem cīnījies. So, mums nesanāks, ja procents tagad ir 0

Dzēris es neko nepieskatu, tikai lai nebūtu nomīzies, jo pirms nedēļas man uz ielas teica, ka es diemžēl smirdot. Es jau tā normāli "vai, skrienu uz tualeti, nespaspēju. Nu pohui, bikses pašas izžūs". Bet no. Statusu es negremdēšu. Es tagad skalojos katru dienu, mainu apģērbu, jo kā vēl tuvoties Goldijai, un pašam sev? Un Laura Palmer galugalā bija kopta meitene

muldēsu es šodien daudz. viss tiek MI, bet gribās arī šeit:

man pink floyd likās tik iespaidīgi, ka draudzenei kristietei teicu, man bail no pink floyd, viņi laikam ir sātanisti. nu nevar tādu mūziku bez hyper spēka, un kristieši jau nu viņi nav. tas bija agrā jaunībā. domas esmu radikāli mainījis

Karpa ir tāda kā cūka. Je suis celibateur.

Izmeta mani no skolas forever, jo mana visatļautība sasniedza tādu līmeni, ka skolas brīvlaikā minos pa skolas koridori ar šosejas velo pilnā ātrumā no viena gala līdz otram, pēdējā brīdī uz max bremzēm. Man vnk nebija ko darīt. Garlaicīgi. Un tu vari iedomāties, nāk nopietns direktors ārā no wc, taisot ciet bikšu priekšu, jo skolā jau nav neviena kam tēlot. Es viņa bikšu priekšas taisīšanu aprāvu vidū, jo max speed ar šosejas riteni. Es knapi nenomaucos, izvairoties no sadursmes. Viss. Vairs nenāc. Algu maksāsim, bet vairs te nerādies. Atnāc dienesta beigās, nokārtosim papīrus. Es biju sakrājis visus punktus, ka viņi pēc tam laikam nedēļu dzēra, ka Armands vairs nav jāpiedzīvo.

Ar pusaudža sejas pārsišanu līdz šūšanai jau viss nebeidzās. Tā kā biju valsts dienestā, mani nevarēja atlaist, nu nekā, arī par tik milzīgu pārkāpumu. Vnk pārcēla amatā. Kas tik tur es nebiju. Sētnieks, dežurants, saimnieka palīgs, remontēju logus, un vispār pieskatīju skolu. Man bija džinsas ar pilspalvu uzrakstītu uzrakstu pa visu staru. Vnk nebija vēl permanent markeru. Es biju uzzrakstījis ar pildspalvu max daudz līnijām pa visu džinsas staru FUCK THEM ALL, un tāds staigāju pa skolu.
Strādāju arī vasarā, tikai drusku pieskatīt skolu, reālu pienākumu nav. Spēlējām badmintonu ar vienu meiteni skolas priekšā, un brauc viens krievs 8-ajā žigulī, pēdējie gadi pirms impotences, pat nebremzē (kaut tur brauca bieži, jo īsākais ceļš uz autoservisu, skolas pagalmā). Es bišķi atkāpos, un kaut ko nokliedzos par nekaunību. Pusimpotentais izleca ārā, nāca klāt, iebrauca ar plaukstu man sejā, ķipa krutais šašliku vecis, ar 8-o žiguli, izlamāja mani pazemojoši. Es drebēju, nezināju ko darīt. Nu tik pizģec naglijs krievs, nulle. Es domāju ilgi, ap minūtēm desmit. Es aizgāju uz skolas backyard, kur viņš noparkojojies. Metālu tur daudz, es pagrābu iespaidīgu smagu stieni, atvēru autoservisa durvis, sīks augumā, saucu tam ubļudkam "nāc arā". tas resnais impotents vēl domāja, ka tūlīt pārbiedēs to sīko, skinny, apgrāba arī kādu dzelzi no garāžas. Es neesmu kauslis, nekad, ever. Es tiešām nezināju ko iesākt, jo tagd nu ir reāli jābliež. Es nevarēju, bet atpaļpunkta nav, un pat netaisos. Vicinājos ar vairākus kg smago stieni. Tas impotents sajuta manu Lauvas energy, ka labi nebūs anyway. Mēs nometām dzelžus, un metāmies viens otram virsū. Protams vēders viņam lielāks, bet anyways apgāzāmies uz zemes, un viņš mani nepieveica, kaut masas ir mana 1, pret viņa 2. Elsām. Man bija tāds drive, ka lai mani nosit, es neatlaidīšu savu pozīciju. Viss serviss skatījās uz šovu, mūs izšķīra. Vecis bija priecīgs par beigām, centās aiziet ar cieņu, bet viņš aizgāja piedirsis bikses, turot lepnu skatu. Meitene, kura pirms tam spēlēja ar mani badimntonu, bija wow "bruņieki tomēr pastāv".
Es neteiktu ka notikumu uztvēru ar varoņa sajūtu, drīzāk, pretīga, negaidīta situācija, kas jārisina, kaut ļoti negribu.

Gājiens ar laidni no a8 uz z69

turpinot ar MI, bet ko vērts arī cibā:

un nāk vēl labāks stāsts. mani 18 yo pieņēma par darbmācības skolotāju, jo skolotāju trūkums darbmācībā bija katastrofa. 1991 vīrietis nevar strādāt par tik miserablu algu. man tas bija alternatīvais dienests, armijas vietā. bet es pats faktiski vēl bērns, it sevišķi esot late bloom. es taču nezināju neko. mazās klases bij ļoti ok. lielās arī, mans vecums, kopēja valoda. bet vidus bija pizģec, ap 13. mani necienīja. gāja tādos konfliktos, ka cietuma likumi. ja tevi vienreiz pazemos, tas izplatīsies pa visu skolu, un tu vari sevi norakstīt. un mani brutāli pazemoja visas klases priekšā. man nav vēl nekādas pieaugušā bāzes, kur nu vēl pedagoģija. visa klase gaida kā reagēšu, laika domāt ir tikai 1 sekunde, ideju zero. es savā darbmācības skolotāja uzsvārcī paņēmu skaida plates fragmentu un ar pilnu jaudu iegriezu pāri klasei, viņam pa pieri. ikdienā es slikti māku mest, trāpīt. bet sanāca kā eurosport pro. plates gabals aizgāja griezdamies, precīzā trajektorijā, pilnā spēkā, un ar stūri pa pieri. klase apklusa, deepest respect. bet pusaudzim asinis pāris sejai. es izgāju no klases ārā. pēc stundas pilns alarm. ja būtu bbc vai cnn, tur drūzmētos žurnālistu komandas. mani protams momentā atlaida. to raudošo mammu es gribēju turpat uz grīdas nogāzt, visu priekšā izpist. zero līdzjūtības no manis