Mielasts JRT ir tāds kā leļļu teātra metafarss.
man patika, jo kaut kas tāds, nu, tāds gadās reti.

iebildumi pret klajiem jokiem, kur puse zāles smejas, un otra puse klusē, jo zina, ka smiekli tikai parādītu tos kā "mazākus" cilvēkiem nekā tie paši iedomājas, radīja tādu neviendabību.

bet

Krasts ir smukāks kā jebkad, bet es taču nekāds Krasta mīļotājs! (ja nu vienīgi Benzīnvīrā)

es nepiekrītu, ka Tīronam nav izdevies. kaut kas viņam ir izdevies, jautājums ir, vai līdz galam?