bet par svarīgo dzīvē, tātad, dzīvnieku un negaisu.
atbraucu mājās, dzirdu - brēc, ņaud, bet kaut kur krūmos, ne šķūnīti (lasi, mājvietā). jā, ielīdis kazenājos (kāpēc man rokas tagad saskrāpētas) un nenāk ārā, jo līst taču. zvērs slapjš un nelaimīgs, bet līdz sausajām mājām ar sedziņām, ēdmaņu un siltumu nav gribējis iet, jo līst taču.
muļķis, nu.
lielās septīmas - Post a comment