nedaudz beidza līt, gaiss turējās pie plus deviņpadsmit, ūdens - pie plus divdesmit četriem, saule rietēja, debesis kļuva sarkanas, ezers norima kā spogulis, kāpa migla un kaut kur ir arī varavīksne.
(katru dienu es aizpeldu arvien tālāk no krasta, arvien tālāk)
lielās septīmas - Post a comment