un vēl. uz ielām nav skaistu vīriešu, pfu, nē, nevis skaistu, bet tādu, uz kuriem gribētos paskatīties. nav. pilnīgi nav. varbūt vēl kādu aiz matiem varētu pievilkt no biennāles dalībvalstu pārstāvjiem, bet tas jau vairs neskaitītos. kaut gan, Mannam jau arī skaistums nebija vietējais.

otrs novērojums. tā kā te ir tikai trepes un tilti, ir interesanti pavērot preču piegādātājus vai bagātus ārzemniekus, kam katrā rokā pa lielam koferim. tomēr tūristi, kas ceļo ar bērniem, pārsvarā izvēlas sīkos likt slingos un ķenguros, savukārt kārtīga venēciete stums ratiņus, ne aci nemirkšķinot, vilks pār trepēm, paralēli runājot pa telefonu, un vispār neliksies traucēta. cik burvīgi cilvēks māk piemēroties.