11 November 2013 @ 09:27 am
vai ir dzīve pēc festivāla?  
festivāls rullē (jo, kā mēs zinām, - rullē tas, kas nesūkā, un otrādi)
lai arī traki nodzerta diena un rīts tikai astoņos vakarā, piena diskotēka spēja pacelt līdz ļoti augstiem plauktiem. dejas tas mazākais, bet sajūta, kopīgais pacilājums, cilvēku skaistums un līganā staigāšana uz riņķi. ak
(renātei ir skaistākais stāsts (tur filmu vajag, īsfilmu))
svētdiena slinka un aktīva reizē, no smiekliem gandrīz nomirām, lasot šķirkli "sociālais spilvens"

sūfiji dvēseli salika atpakaļ pa plauktiņiem.
caurums sirsniņā paliek
 
 
skan: lāčplēsis