no rīta tajā modinātājmiegā sapņoju, ka esam kaļiņingradā, tur šmaucamies ar viesu skaitu un ēdam kūkas karbonāšu vietā, bet gribas tās karbonādes, un tad v saka, ka viss, pagriežas un aiziet, uzlec uz riteņa un brauc uz rīgu, es skrienu pakaļ, es jūtu, ka v ir dusmīgs un tā es skrienu viņam pakaļ līdz rīgai, šausmīgi kliedzu un saucu un viņš neko, bet es turos līdzi - no mazās krievzemes līdz pat rīgai skrēju pakaļ ritenim un skrēju, līdz v manā priekšā aizcirta durvis un es tur pat arī apsēdos. pie kaut kādas jūgendstila mājas
kas tas ir, skārletas sapņa versija?
lielās septīmas - Post a comment