šodien, lūk, ir tāda diena, kad var just jau no vakarvakara kāpjošo īgnumu un skumjas. to, protams, ar vislielāko prieku izmanto pasauli, lai vēl vairāk man ieriebtu - karstums, visu turpceļu tikai sarkanās gaismas, plīsušas zeķbikses un visādi citādi tie mazie nekrietnie sīkumi

es ceru to visu norakstīt uz pavasara avitaminozi, nevis uz iespējamajām lielajām skumjām, kuru cēlonis ir briesmīgs, ja izrādīsies patiess (gan cēlonis, gan skumjas)