pēdējo nedēļu notikumi ir saskrējuši tādi lieli un nemaz šeit neaprakstīti.
varbūt kā veltījums tiem mīļajiem, kas citas valsts robežās dzīvojās.
pirmkārt, beidzot aizbraucām pie valda uz kundziņsalu skatīt, kā top mājas vīns. un ar vārdu skatīt, protams, tiek domāts arī dzert, palīdzēt un beigu beigās mēģināt destilēt ar'. un izrādās, ka kundziņsala ar riteņiem tāds nieks vien ir, pat vētrā un lietū.
otrkārt, iegādātas brīnišķas lietas i mantu placī, i vintage tirdziņā. un nav runa par ko vecu vai skaistu, ir runa, ka tie bija pirmie pirkumi pēdējo mēnešu laikā. naudas nav šausmīgi, šausmīgi nav naudas.
treškārt, grafikas izstāde lnmm vērti aplūkojama, tur kaut kur apakšā smuka viengabalainība spīd, kaut arī katrs darbs ir "no pilnīgi citas operas".
ceturtkārt, nosēdēts dibens lielā kristapa kino naktī. joprojām nepamet sajūta, ka "viss latviešu kino ir vienāds", ar dažiem labiem izņēmumiem. (un tie izņēmumi, cerams, zina, ka viņi IR tie izņēmumi)

un

piektkārt, brīnišķa piektdiena bezdarbnieka garā. vajag uzvilkt kleitu no mantu plača, aiziet ar ielūgumu uz spīķeru jaunās koncertzāles atklāšanu (īsumā, biju sajūsmā par programmu, krambs un berio - ņamma īstākā manām ausīm), izdzert trīs glāzes pēc-koncerta brīvā vīna, tad tikt operā iekšā uz tās banketu un pa īstam pieklājīgā daudzumā dzert vīnu par brīvu. tālākais miglā. mājas pavisam šķībi braukt, bet ar visu līdzpaņemto naudu joprojām maciņā.

un no šodienas brīnišķi beigušās cigaretes un revolūcijas gars galvā (biju gan uz mūz.akadēmijas, gan uz kult.ak-jas lielajām kopsapulcēm). atmiņas par viesošanos tulūzā ar tās okupēto universitāti. mēs tik traki noteikti nemācēsim, bet man prieks, ka beidzot MĒS (un ar to es domāju visas trīs mākslu augstskolas) darbojamies, raisām interesi studentos par pretkustību, domājam radoši un pieejam lietām enerģiski.

lūk