nedēļas nogale sanāca skaista. un varbūt tik tāpēc, ka gan sestdien, gan svētdien dienas ir sāktas šausmīgi agri.
(sestdiena minēta jau agrak)
bet
svētdiena, vakardiena, tika sākta vilcienā rīga-sloka. kauns jau atzīt, bet austra slokas papīrfabrikā nebija bijusi.
nu skaisti jau. tik tiešām. kā robis teica - tā lieta, kas norauj Tavu jumtu nost visvairāk, ir sasodīti nesakarīgās būves, sasodīti nesakarīgos augstumos jumti, labirinti un trepes. un uz tiem jumtiem, tiem jumtiem, aug koki. dažādos līmeņos. šausmīgi daudz dažādu līmeņu koki. ja Tu paskaties laukā pa logu un redzi apakšā mazu pagalmu, tad visticamāk pēc tam attapsies, ka tas ir tikai trešā stāva jumts, kas tā apzaļumojies, ka kā pagalms rādās.
tad uznāca lietus, draugi aizbrauca mājās, bet mēs vēl līdz dubultiem, pa parastiem mežiem, parastām ielām un parastu jūras krastu līdz dzintariem. un rokās papīrfabrikā sagrieztie ābeļu zari.