mērfijs ar visām varītēm mani šodien centās aplaimot un aplaimot. kad jau likās, ka visi zakon podlastji jociņi ir izsmelti, nākot mājā ar pārgurušu seju pa tumšām rīgas ielām, cepuri līdz uzacīm un šalli līdz degunam, austra satika lielu daļu no pagātnē iecerētajiem brūtgāniem. un lai kā austra uz viņiem neskatījās un neievēroja, viņi paši - te atskatās, te piebrauc ar riteni, te pat nokāpj no riteņa. sak', sen neesmu satikta, kā tad iet?
un tad vairs šallē ievilkties nebija spēka, pasmējos un mēģināju dabūt laukā kādu pussakarīgas pussarunas.