morālais pārkritiens ir liels. tāda smaga vientulība, cilvēku negribēšana un nīkulīgums. šodien daudz darba ar meiliem, pilnīgi šķērmi metās, kad visu laiku - ar cieņu, austra ..., ar cieņu, austra...
kino komūna bija lieliska. un tā sestdiena, ka celies no rīta ar asarojošām acīm, mēģini tās uzkrāsot, dzenies uz mangaļsalu vai kur tur mēs bijām, stāvi visu dienu sniegā un peļķēs šaurās augstpapēžu kurpēs (kuras filmā tāpat nevar ieraudzīt!), dzer šņabi no kakliņa un nereibsti, jo tas tik siltums, siltums, vienā vietā apgriezies laikam reizes simtstūkstoš, no visiem rakursiem un tuvumiem/tālumiem. - tā bija apmēram astotā daļa no visa tā prieka un neprieka.
lielās septīmas - Post a comment