lai cik tas nebūtu smieklīgi, vakar pirmo reizi noskatījos eternal sunshine of the spotless mind. es neko no filmas negaidīju, bet beigās, beigās, jā, viņa sapurina smadzenes. skaisti.
pie tam - naktī, braucot mājā pār vanšu tiltu, pretī nāca tas pats puika, ar kuru izmainījāmies turpceļā. es iedomājos, ka varbūt esam vienādi un vienu no mums noteikti vajag katrā daugavas pusē?

klau, man klibo atmiņa. tikko atradu krūšturī aiz drēbes aizbāztu mediatoru un man nav NE JAUSMAS, no kurienes tas nāk!