lai cik tas nebūtu smieklīgi, vakar pirmo reizi noskatījos eternal sunshine of the spotless mind. es neko no filmas negaidīju, bet beigās, beigās, jā, viņa sapurina smadzenes. skaisti.
pie tam - naktī, braucot mājā pār vanšu tiltu, pretī nāca tas pats puika, ar kuru izmainījāmies turpceļā. es iedomājos, ka varbūt esam vienādi un vienu no mums noteikti vajag katrā daugavas pusē?