dažreiz uznāk tādi momenti, kad šķiet, nekas nebūtu zaudēts, ja tagad tā vienkārši beigtos pasaule. nē nē, es negribu mirt, man vēl daudz kas padomā, es tikai tā vienkārši. vārdu spēles. man nav ko zaudēt, jo nekā jau arī nav. varu vienīgi zaudēt sevi, bet vai sevis zaudēšana skaitās zaudēšana? jo ja tik tiešām zaudē sevi, tad vairs nejūt, ka kaut kas zaudēts. re, atkal vārdu spēles. varbūt sevis lutināšanas vakars un litrs karstvīna (jā jā - man noteikti sākas sezona) novedis mani līdz pilnīgi stulbām, nemaz nevajadzīgām (kur nu vēl rakstāmām) pseido vārdu spēlēm? mēs jau tāpat reti domājam, ko zaudējam - mēs ticam, ka kāds zaudē mūs.
rīt ejam uz gostiem jrt.
lielās septīmas - Post a comment