kamēr pucējos, velku un novelku kleitas, klausos velvet underground. un kur gadījies kur nē, pēkšņi man acu priekšā uznirst krišija dzīvoklis, kāda vienpadsmitā klase laikam, piektdienas rīti un ar eļļas krāsu noķepsētas rokas. kaut kur stūros tukšas vīna pudeles un kā likums svārki ar parafīnu.
tad ar ogli rakstījām "tu nekad neizkļūsi no krātiņa, kurā esi ieslodzīts, jo tīģeris esi tu pats, krātiņš esi tu pats, un arī tas, kurš skatās uz tīģeri, esi tu pats" .