sajūtos maziņa, bet liela un rīga pie manis.
vakar sēdēju divas stundas kā zaķis zem egles, tā es zem laternas, pie hansabankas gaišās nākotnes, ar skatu uz daugavu, torņiem un pārīšiem ar semačkām. spēlējos ar gaismiņām, lampiņām un atspīdumiem.
lādējos uz pleijeri, kurš negribēja darboties, tāpēc dziedāju klusiņām klusiņām kā krīt sniegs un viegliņām viegliņām kā tālu atmiņu

ir tik daudz manī ko man pašai rast