ir lieta, ko es īpaši mīlu konferencēs - pusdienas. vislabākais, ja maz vietas un daudz cilvēku. apsēsties blakus profesoriem un ar pilnām mutēm un vaļā attaisītām vīru žaketēm pārrunāt tikko dzirdēto.
bet no šodienas (absolūti nemuzikālās prezentācijās) vislabāk patika izdzirdēt vārdus mesiāna overtones un skrjabina lights. ā, un vēl jauki - maizītis stāstīja kā izgāzies savā pirmajā nopratināšanā.