aiziet vienai līdz impro teātrim un ieraudzīt vienīgo cilvēku, ko negribas (liktenis ir ļooti asprātīgs), par spīti pēc tam dejot līdz kaut kādiem brazīļu perkusionistiem, aizvilkties līdz kubai un tur palikt visu nakti, neaizvilkties līdz spīķeriem, bet satikt cilvēkus, kas gan iet, gan nāk no turienes - pie tam vienās personās, runāt šķībi greizi krieviski ar kaļingradiešiem, un, protams, apmainīties ar kontaktiem un teikt, ka noteikti uzturēsim sakarus, dzert viskiju no kakliņa un nedabūt sutas no policistiem, dziedāt straiway to heaven uz doma baznīcas trepēm, noteikti domāt, ka joprojām atceros visus 8 pantiņus, un vēl un vēl ------------- pat nezinu, kā tas tā sanāca, man plānā bija miermīlīgs vakars