šodien snorkelēju un zem manis peldēja bruņurupucis. kādus 20 metrus dalījām ūdeni, tad viņš saprata, ka virs viņa ir ēna, un sāka mukt. ak dies, cik ātri viņš var peldēt, uzreiz iepaliku.
liels bruņurupucis, nezinu, vismaz metrs bruņu diametrā.

tad bija vēl viens. un tad vēlviens.

mēs vēl nesen pārrunājām, vai nav jau apnicis, vai nav jau par ilgu (jo mājās jau drusku gribas, - gribas gatavot ēst lēni un mierīgi, piemēram), un tad te tāds moments.
tāds bruņurupucis zem manis ūdenī.
un tas ir tūkstoškārt wow.