uzdāvināju sev laukus.

vecaistēvs, mani sagaidot, bija ielicis bonapartu ledusskapī (ledusskapī!) un salicis bļodiņā savu labāko medu. stāstīja par jaunumiem žurnālā "mistērija", visu laiku atvainojoties, ka kaut ko tādu lasa. kopā rēķinājām maģiskos kvadrātus un runājām par pasaules galu.
nākamajā rītā pamodos līdz ar mazo suni, kurš bija atnesis kociņu līdz manai gultai, norādot, ka man tagad ar viņu ir jāspēlējas. tad ravējām, zāģējām un mēģinājām atrast pāris upenes. toties atradu un atvedu pelašķus, vīgriezes un asinszāli. pusdienās tik tikko salasītās gailenes un lociņi no dārza.
vēl vacaistēvs stāstīja, ka valmierā ir bijis uz "idiotu", un tagad nesaprot, vai par idiotu uzskata arī viņu, jo "tiem jaunajiem nav nekādas runas mākslas, es knapi dzirdēju, ko viņi čukstās!". bet vēlāk es dzirdēju stāstus, kā viņš skolas laikā nav mācījies angļu valodu un šmaucies ķīmijā.
un šorīt jau no astoņiem puķu dobē ar raušanu ārā metu gārsenes, kuras tagad simt punkti man sapņos rādīsies.

lūk, lielisks laiks.