vakar jau pavisam tumsā atgriezāmies no laukiem, šorīt visi bērni puspuņķaini pēc pussiltajām dienām, kurās kā no rīta iziet, kā vakarā ienāk, bet man darbi iekrājušies un vispār māja pilna pusizpakotu lietu, nagi nolupuši un gribas arī kafiju mierā un saulītē, resp. - es ar tādu prieku gaidu aukli, nu ar tādu *rāda ar rokām platu žestu*!
un viņa slima.
bet neko. visu izdarīju tik un tā, sastādīju arī jauno garšvielu dārziņu siltumnīcā.
bet jaukākais, ka mani projekta kolēģi nesmādēja iespēju noturēt sapulci pie manis mājās. tā nu eiropas mērķi un "Tu esi kakiņa", taimlaini un "mētā cepumus pa grīdu" gāja roku rokā. bet mazuļi malači, izturēja 2 stundu tikšanos.
apbalvoju ar multeni.