es ļoti gribētu rītdien piedalīties asiņu protestā.
saņēmu ziņu pirms nedēļas, sāku mentāli gatavoties, domāju. bet nesapratu, vai es to varu. minstinājos. meklēju visādas bīstamības sevī. es absolūti neesmu performatīva. un visas ukrainas dzimumnoziegumu šausmas man dažkārt fiziski sāp. vai man nebūs sliktāk? vai es varēšu pusstundu tā nostāvēt? vai es nesalūzīšu histērijā?

bet dzīve visu salika pa plauktiņiem
jeb
pagājušo nedēļu Ērglis uzkrita spainim ar uguni, apdedzināja slaiku loku no virslūpas līdz pusvaigam, un rītā pa dienu ir vienīgais laiks, kad mūs uz čekapu var apskatīt apdegumu ķirurgs BKUSā.