kad atradām un pusdienu novazājāmies pa parasto mirstīgo rajoniem ar zelta tirgiem, mošejām uz katra strūra, netīrām mazām ielām un miljards frizētavām, kļuva tik labi. un paēdām varen šikā (salīdzinoši) restorānā, kur deva tikai plastmasas dakšiņas un ūdeni tādā maigi rozā bundulī. nenormāls ass un nenormāli garšīgs ēdiens diviem cilvēkiem pa sešiem euro. bet jā, ja visa indijas populācija šeit strādā vergu darbu, tad tas tiešām Bija šiki.

vakar aizvilkāmies līdz slavenai ūdens un debesskrāpju promenādei ar mazu vinčuku plastmasas ūdens pudelē. sajutos kā sešpadsmitgadīga likumu pārkāpēja. lieliski. un iekāpām publiskā transporta ūdens laivā - bijām vienīgie braucēji. tajā visu cilvēku pārvietojumā ar savām mašīnām ir, protams, kaut kas labs.