ak, un par vissvarīgāko - sestdien iegāju Ieejā un tas bija lieliski. jūs jau paši zināt, bet tā iet klusiņām klusiņām divas stundas pa milzsniegu un iet klusiņām, un iet. un tad pagulēt hamokā. un paēst. un vispār.
ļoti lutinoša sajūta. dažbrīd ejot gribējās iesmieties, arī pēc pasākuma vēl kādu laiku jutos tāda drusku "tērēta" - gribējās skaļi smaidīt. endorfīni trakoja un taisīja savu laimes ballīti.
lielās septīmas - Post a comment