nesen izdomāju, ka bērni mūsu režīmā varētu sākt patērēt ekrāna saturu intensīvāk, un sestdienas garajai multenei izlēmu pievienot vienu teātra izrādi trešdienās.
nu neko, nacionālā Sarkangalvīte un Vilks pagājušo nedēļu bija lieliska, patika man un visiem jaunākiem par mani, vakarā vēl bija jābaidās par vilka vēderu. dažkārt uzdungojam "katra diena gandarījums, ja ir bijis piedzīvojums"
tagad skatos uz leļļu teātri, bet nu,
lai gan daļu bērnības esmu pavadījusi leļļu teātra aizskatuvē (tētis komponēja daudzām izrādēm),
ēm, man vienmēr ir bijušas drusciņ tādas nepatīkamas attiecības ar šo institūciju, jo, man liekas, ka viņi šausmīgi apvainojas uz pasauli par to, ka ir tādi unikāli un neviens viņus neatbalsta un vispār.
to ieraudzīju arī biļešu politikā - 15eur par izrādes ierakstu. 15! wow.