es ļoti gribētu būt maza un iet bērnudārzā Ūpja vietā.
(aizvedu šorīt, skan mūzika, g. sagaida ar "ak, kā tieši Tevi gaidījām", deg lampiņu virtenes, m. prasa "nu, Ūpi, kādu spēli, kādu puzli?", uz galda uzkodas, visi klusi iegrimuši izklaidēs. svētlaime, karoče)
un tad vēl es domāju, kas tad īsti ir mainījies pa gadiem un paaudzēm,
ja reiz es kratīju pačku ziemeļvalstu ģimnāzijas pagrabā pie Pest of a Child,
tagad Ūpis krata pačku pie Lupatiņu dziesmām. Nīmanis fo-evā!
lielās septīmas - Post a comment