sestdien mēs bijām uz nelielu, kādu 6 ģimeņu kopā sanākšanu ārkārtīgi skaistā, plašā un ar senuma auru apburtā mājā ķīpsalā.
un es sajutos tā, kā es biju iedomājusies "pieaudzību" - kā aristokrāts, lēni un ritmi. bērni netraucēja, pieaugušie sarunājās, ēda, skanēja plates.
protams, pēc kāda laika Ūpis ar skaļu saucienu ieskrēja ēdamistabā, pacēla gaisā rokas un kliedza "dejosim!". un tad mums bija drusku mošpits lielajā zālē pie Nirvanas. (pat man)
lielās septīmas - Post a comment