kad izsludināja ārkārtni līdz 12.maijam, mana pirmā doma - ak, nē, kāpēc uz tik īsu laiku!
laikam tas parāda, ka man te - laukos - labi iet. būtu Rīgā, domāju, ka juktu prātā, gribētos cilvēkus un bārus, bet laukos? te jau tāpat ir cits temps. labi, ka mani darbi ir iepauzējušies, varu atmest visām ambīcijām ar roku un dienas pavadīt šmorējot, mazgājot vai dodoties pastaigās.
(un bērni ir sajūsmā par kurināšanu)
lielās septīmas - Post a comment