nu ko, pirmo reizi sasitu telefona stiklu. tā skaisti, precīzā izkritienā no rokas uz slapja asfalta.
tad gāju pa vecrīgu un smagi lija, pēkšņi viena pilīte uz ratiem palika un neiesūcās un neiesūcās un neiesūcās. ieskatījos - un tā bija sniegpārsla.
tātad, ja man kāds vaicās, tad teikšu, ka esmu redzējusi pirmo sniegpārslu. ne sniegu, bet tieši to vienu, to mazo, to pirmo.
un karstvīnu arī iedzēru.
tā teikt - ziema, nāc!
/un atklājās, ka Ūpja siltie krokšzābaki laiž cauri ūdeni, lūk, jums īstas ziemas problēmas.
lielās septīmas - Post a comment