atkal baseinā jutos kā neglitākā un straujāk novecojošākā sevis versija. nez, viņiem varbūt tie spoguļi speciāli tādi uztaisīti, lai visi drumām sejām mestos ūdenī? varbūt pieradīts, ka smaidot aizrijas?
bet tā sajūta, ka beigās palieku viena no diviem/trijiem pa visu lielo baseinu, ir brīnišķīga. tas ir gandrīz kā iepeldēt klusā upē.
lielās septīmas - Post a comment