mani patīkami uz priekšu dzen sajūta, ka diennaktī pietrūkst stundu. un es sapratu, kāpēc man tā patīk, kāpēc es vairs neuztraucos par pilnu epastu darbu tad, kad Nekam Nav Laika.
jo - ja nav laika, nav.
iedomājaties? man vajadzēja tikai divus bērnus, lai saprastu, ka - ja nav laika, tad nav. jā, es varu izbrīvēt, jā, es varu saplānot, bet - ja nav ieplānots, tad nav. un vakaros es nestrādāju. un naktīs es nestrādāju. un, hmm, jā, ēm, tas ir tik lieliski!
(gan jau es dziedāšu citu dziesmu dedlaina pakājē, bet ar maziem dedlainiņiem es pagaidām tieku galā šādā maindsetā)
lielās septīmas - Post a comment