sapņa noslēgums man bija šāds:
pie rīgas modēm bija tāds pacilāts noskaņojums, cilvēki uz ielām bija priecīgi, tur, izrādās, atradās JRT, no kura pēc labi aizvadītas dienas izrādes izvēlās Gundars Āboliņš un Edgars Roga, abi resnu sieviešu kostīmos, un sāka dejot laimīgu palēcienu pilnu deju palēlinājumā. kāpēc, jūs jautāsiet? jo bija 4. maijs un tikko pieņemta deklarācija. mēs bijām brīvi!
un vienīgais, ko darīju es, biju - piegāju pie abiem resno sieviešu tēlotājiem un teicu šādi: "jūs nedrīkstat dejot, jūs esat radinieki!"
lielās septīmas - Post a comment