uz skatuves komandas vidū stāvēja puisis, kas mani piecpadsmitgadīgu pirmo reizi aizveda uz klubu depo. man sanāca izmest tādu atmiņu makšķeri jau pirms filmas.

patika.
bet filma ir skumjāka par grāmatu. un filma ir lieliska, ja aizmirst joņeva rakstīto un skatās kā uz ko jaunu.

(viena lieta gan nepiedodama - viņi neizpīpē cigaretes līdz galam. vai jūs varat iedomāties tīni, kas aizmet tikko aizpīpētu cigareti? nemūžam! mums nebija naudas, mēs taču pīpējām arī benčikus)