cik labi celties pussešos, iekrāmēt mašīnā jaunāko, atstāt vecāko un vīru guļam, aizbraukt un nodarīt 108 sveicienus saulei, un paēst brokastis jūras krastā. jaunākais uzvedās priekšzīmīgi, saprata situācijas nopietnību, trīs stundas bez neviena pīkstiena, tikai ar vienu īsu uzēšanu un snaudiņu, to kompensējot beigās ar terases piebļaušanu mājupejot (paspēju apēst divus čia pudiņus, paldies Rasbainiekam par reklamēšanu, tiešām dievišķi)

nē, dievišķi bija iepeldēt laukiem tuvējā dzirnavdīķī te pievakarē.