cik ļoti strauji mainās pasaules domāšana dzimumu jautājumos, dažādu lomu stereotipos un dabas aizsardzībā, var ļoti skaisti novērot "vecās" bērnu grāmatās. nevis padomju, ne deviņdesmito, bet tepat - tūkstošgades sākumā - ir izdotas grāmatas, kurās:
fejas tiek skaidrotas ar "viņas ir skaistas, tievas un ar gariem, brīnišķīgiem matiem"
raganas - "vienmēr ir vecas sievietes ar ļoti neglītu seju"
lauku aparšanu bildītēs pavada ķīmiskā mēslošana
kukurūzas ēd tikai meksikāņi ar sombrēro galvās
kad bēnus noliek gulēt, māmiņas gludina, tēti skatās TV
utt
utt
utt

tad jau padomju grāmatas ar izciliem tekstiem, tādiem kā - kad pietrūkst saules, mēs lietojam kalnu saulīti mājās vai ārsta kabinetā! - šķiet mierīgāk pieņemams.

(un vēl ko es uzzināju - vampīri dzimšanas dienās ēd tortes no balto pelīšu asiņu želejas!)