piecu dienu laikā trīs bērnības milicijas koncerti, tas tiešām ir rekords.
Bibliotēkā ļoti aizķēra sirsniņu, par to jau rakstīju; Ādmiņu ielā bija vēl savādāka "vecā sajūta", bet tāds skolas salidojums - vakar Alepoijā.
lai gan nokavēju pusi koncerta (bērni nemiga tik ātri, cik gribētos), ielīdu pirmajās rindās, nekaunīgi dziedāju līdzi, un sajūsminājos par Jolantu. jo bija jāpaiet vairāk kā desmit gadiem, lai sadzirdētu, ka "Jolanta ir mana mistkaste, televizors un tualete" vietā īstenībā ir "... televizors un tablete".
katru dienu uzzināt ko jaunu!