kaut kur redzēts sižets..

skumji, priecīgi, skumji, priecīgi un tā visu laiku, visu laiku, visu laiku, visu laiku...
un kas saskaitīs tās īsziņas, kas izskrien caur mani uz ielas, veikalā, pie galda, lasot, klausoties citu smieklos, smejoties, raudot, ejot, skatoties, neredzot, dzirdot, gaidot, gaidot, gaidot, gaidot īssziņu, īsziņu, īsziņu...da nē, ziņu, ka esi kādam, ka esi ar skūpstiem, ar asarām, ar sažņaugtām krūtīm, ar elpas aizraušanos, ar sirdi, ar dvēseli, ar rokām, ar acīm, ar visu...ar visām īsziņām nosūtītām, nenosūtītām.

Tātad skapī tomēr biji Tu? Nevis skelets?