mans sviests

27.11.08 08:47
dienasgramata teica, ka tā esot, iespējams, īsākā šausmu filma, kādu viņš redzējis. Iesākumā kaut kādi nāpšļi uzbruka pilsētā - atgādināja butes, kas pārvietotās pa sauszemi. Pēc tam darbība risinājās pārpildītā električkā. Bija zināms, ka tamburā viņi ir, tāpēc tās bīdāmās durvis ar spēku jātur ciet. Tamburā kādu ēda. Pēc tam bija skrējiens pa ne ta uzartu, ne ta nesen nopļautu lauku, kam pāri bija saliktas laipas un vienkārši uz zemē iedzītiem mietiņiem nostiprināti apaļkociņi. Bija zināms, ka tās butes varētu slēpties zem tiem dēļiem. Tad bija liels āliņģis, kurā peldējās vairāki sabiedrībā pazīstami un nepazīstami cilvēki. Ik pa brīdim, kāds nozuda zem ūdens un vairs neuzpeldēja. Uz āliņģī peldoša liela ledus gabala žonglēja vairāki pensionāri, brūnos mēteļos. Viņi notupās, apgūlās un rāpās tuvāk malai, līdz beidzot ieslīdēja ūdenī un nozuda. Vienā no lielās mājas telpām bija paredzēts dzejas lasījums. Kaut kā nāca gaismā, ka nāpšļi patiesībā dzīvo tuvējā pareizticīgo klosterī, kur mūki tos tur kā mājdzīvniekus.

Ā, atcerējos - tas laikam vakar vakarā skatītās filmas iespaidā, kur galvenajam varonim no plaukstas laukā visu laiku līda nazis. Saturēt to varēja vienīgi, cieši plaukstu nosaitējot. Beigās nazis viņam jau bija tik garš, ka varēja ar vienu vēzienu apcirst pusmežu, helikopteram ar vajātājiem nocirst asti, bet baļķu vedēju automobili vispār pārcirst viducī pušu. To nabaga aktieri, kas Mihalkova 12 tēloja kapu direktoru, arī pārcirta.