- 7.7.03 13:44
- Nav ne jausmas, ko tas Sartrs un Bovuāra domāja vai juta, rāpdamies Kuršu kāpā. Tad jau drīzāk var iztēloties, ko prātoja Antans Sutkus. Stāvu smilšu kalna galā un brīnos, cik līdzīgs tas viss tuksnesim. Pat klusums, ko veido smilšu apēstas skaņas. Pēc tam izrādās, ka tas ir rezervāts, un tur jau nemaz nedrīkstēja iet. Tikmēr no Krievijas/Prūsijas puses nāca negaiss, sāka līt, mēs bēgām pāri tuksneša pauguriem, un kā allaž šādās reizēs, ceļamērķis ar katru smilšu kalnu izrādījās gabaliņu tālāk. Un pēc tam bija varavīksne, pāri visai Kuršu jomai.
- 4 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- Uz malām
- 7.7.03 14:55
-
Bezvārdis
Katreiz, kad gribu te "piebilst", mani samulsina tās rokas. Simona vispār būtu noskaitusies un aizcirtusi lapu ciet. Es mēģinu iedomāties, ka tā ir ilustrācija spēlei "akmentiņ, lec laukā!", bet tomēr kaut kā grūti.
A. - Atbildēt
- Re: Uz malām
- 7.7.03 16:38
-
kjirurkjis mazgaa/sterilizee rokaajus
- Atbildēt
- Re: Uz malām
- 7.7.03 23:57
-
kas vainas rokām? par vecu?
- Atbildēt
- 9.7.03 15:30
-
Sartrs vazaadamies pa taam kaapaam...kaarteejo reizi kautko domaaja.. bet skjiet vinjam bija gluzhi vienaldziigs tas fakts ka vinjsh ir Lietuvaa...
- Atbildēt