- 7.7.03 13:44
-
Nav ne jausmas, ko tas Sartrs un Bovuāra domāja vai juta, rāpdamies Kuršu kāpā. Tad jau drīzāk var iztēloties, ko prātoja Antans Sutkus. Stāvu smilšu kalna galā un brīnos, cik līdzīgs tas viss tuksnesim. Pat klusums, ko veido smilšu apēstas skaņas. Pēc tam izrādās, ka tas ir rezervāts, un tur jau nemaz nedrīkstēja iet. Tikmēr no Krievijas/Prūsijas puses nāca negaiss, sāka līt, mēs bēgām pāri tuksneša pauguriem, un kā allaž šādās reizēs, ceļamērķis ar katru smilšu kalnu izrādījās gabaliņu tālāk. Un pēc tam bija varavīksne, pāri visai Kuršu jomai.
rakstīt sindicēt komentāri draugu draugi friends friends stats