- 29.4.06 17:06
- Hm, vai man vienam drusku dīvaini šķiet, ka ģenetīva forma no uzvārda Apsīts tiek veidota kā "Apsīta"?
- 12 piezīmesvieta jūsu piezīmēm
- 29.4.06 17:08
-
apsīša tak
- Atbildēt
- 29.4.06 17:09
-
labi, bet es jau neko nezinu
- Atbildēt
- 29.4.06 17:10
-
Es jau neko neapgalvoju, tikai lasu SestDienu un brīnos
- Atbildēt
- 29.4.06 17:18
-
huh?
maigi izsakoties, tas skan tā neveikli. :D - Atbildēt
- 29.4.06 17:46
-
Kāds nominatīvs, tāds arī ģenetīvs.
- Atbildēt
- 29.4.06 17:56
-
n: andrejs upīts = ģ: andreja upītA
o_0 - Atbildēt
- 29.4.06 23:54
-
teorētiski jau laikam tā ir: apsītis - apsīša, apsīts - apsīta
tas ir tad, ja ņem tīri pēc līdzskaņu mijas. dermatīts - dermatīta. nevis dermatīša.
tas ir, ja pieņem, ka galotne -īts nav pamazināmā.
bet kā vispātr ir: var teikt gan zaķītis, kurmītis, gan zaķīts, kurmīts? kā ir pareizi? - Atbildēt
- 30.4.06 00:08
-
Es domāju, šī ir reize, kad nevar paļauties uz likumībām, bet drīzāk jāņem vērā precedenti - Upīts vai krupīts, kāda starpība.
- Atbildēt
- 30.4.06 00:14
-
es domāju, šī ir reize, kad vārda valkātājs (un ne jau intervētāja to izgudroja) drīkst neņemt vērā precedentu, bet piemērot gramatikas likumus, ja viņam šāds variants patīk labāk. tak jau paša uzvārds vien ir.
- Atbildēt
- 30.4.06 00:22
-
Par to es arī domāju. Ja jau valkātājs tā uzskata, lai notiek - tas atkal ir precedents. Taču te man radās aizdomas un šaubas par to - vai tā ir valkātāja vēlme, vai raksta autora (kuram latviešu valoda nav dzimtā) ierosme
- Atbildēt
- 30.4.06 00:34
-
ā, nu tik traka doma man nemaz neienāca prātā!
- Atbildēt