mans sviests

Pavasaris brīnumdaris
29.3.06 19:58
Nupat mani sasmīdināja. Pat nožēloju, ka man nav punkts īpašā aparāta.
Tā nu ir sanācis, ka tieši iepretī maniem logiem ir pati galvenā ēka un terase, kas ēkai visapkārt otrā stāva augstumā. Tur ik pa laikam uzkāpj kaut kādi cilvēki, kas vēlas patīksmināties par tālo skatu. Šo cilvēku dēļ dažkārt esmu uzskatījis par vajadzīgu apģērbties, jo viņiem nez kāpēc piemīt nepārvarama tieksme lūrēt uz šo pusi. Piemēram, atliek pienākt pie loga, un pat tie, kas lejā pagalmā, nez kāpēc atgāž galvas un lūr. Bet ne par to ir šis stāsts.
Pamanīju, ka uz balkona ir pāris – manu uzmanību piesaistīja gan tas, ka viņi abi bija ģērbušies melnā, un, šķiet, ka apģērbs pārsvarā no ādas vien, gan tas, ka viņu uzvešanās izskatījās tāda drusku zaglīga. Pirmā doma bija pavisam absurda – gaišā pēcpusdienas laikā šie grasās iekļūt pa aizslēģotajiem muižas logiem un kaut ko laupīt. Vārdu sakot – sirotāji.
Taču nē – pārim bija padomā kas izsmalcinātāks. Pēkšņi sieviete nometa savu garo melno mēteli, un palika patiesi pārsteidzošā ietērpā (ticiet man, tā te tuvējā apkārtnē neviens neģērbjas). Garos melnos zābakos un no tādas pašas ādas (vai dermatīna) darinātā kleitā, kas nebija lielāka par… nu par viendaļīgo peldkostīmu. Palikusi bez mēteļa, viņa ieņēma pozu pie margām – atspiedās pret tām ar elkoņiem un atšāva atpakaļ dibenu, kā vēlēdamās saņemt pērienu. Taču pēriens nesekoja, vīrietis (arī tagad viņa kustībās bija kaut kas tāds zaglīgs un nepatīkami žigls) izrāva fotoaparātu, nofotografēja pāris kadrus, tad paķēra zemē nomesto mēteli un palīdzēja sievietei tajā ielīst. Vēss jau tomēr šodien. Tramīgi atskatījušies un pamanījuši, ka es viņus vēroju, šie nozuda aiz ēkas.
Pēcāk abi fotoamatieri jau parādījās otrā pusē, uz lielajām kāpnēm, un lietišķi kātoja atpakaļ uz savu auto. Es ceru, ka kungam nebūs notrīcējusi roka, un bildes būs sanākušas.